Informācijas sagatavotājs: Maksātnespējas administrācija

Informācija publicēta: 31.07.2017.



Saskaņā ar Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu pasākumu plānu 2016.-2020. gadam, Maksātnespējas administrācija ir sagatavojusi informāciju par nepieciešamību savlaicīgi iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai atjaunotu uzņēmuma maksātspēju.

Informatīvais materiāls sniedz skaidrojumu, kā rīkoties juridiskām personām, kas nonākušas finansiālās grūtībās un kā tiesiskās aizsardzības process var palīdzēt atrisināt šos jautājumus.


Tiesiskās aizsardzības process un izmaņas tā regulējumā

Kas ir tiesiskās aizsardzības process?

 Tiesiskās aizsardzības process ir procedūra, kas ļauj godprātīgam parādniekam, kurš nonācis finansiālās grūtībās, iespēju atjaunot savu maksātspēju, izmantojot Maksātnespējas likumā noteiktos aizsardzības līdzekļus un metodes.

Tiesiskās aizsardzības procesu, pamatojoties uz parādnieka pieteikumu, ierosina tiesa.

 

Kā tiesiskās aizsardzības process var palīdzēt parādniekam?

Pēc tiesas lēmuma par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu:

  • tiek apturēta spriedumu izpildes lietvedība pret parādnieku;
  • nodrošinātais kreditors divus mēnešus pēc procesa ierosināšanas nedrīkst prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu;
  • kreditoriem ir aizliegts iesniegt parādnieka maksātnespējas procesa pieteikumu;
  • tiek apturēts līgumsoda un procentu, kas pārsniedz likumiskos, un nokavējuma naudas, tostarp nodokļu prasījumu nokavējuma pieaugums.

 

Vai parādniekam ir pienākums iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, iestājoties finansiālām grūtībām?

Nē, atšķirībā no juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas (gadījumā, ja ir iestājušas Maksātnespējas likumā noteiktās pazīmes), tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšana ir parādnieka izvēle.

Iestājoties finansiālām grūtībām, parādniekam jāizvērtē, vai finanšu grūtību pakāpe pieļauj iespēju vienoties ar kreditoriem ārpus tiesas procesa par to, vai parādniekam ir nepieciešams iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu saistību pārstrukturēšanai tiesas aizsardzībā.  

 

Cik tas maksā?

Valsts nodeva par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu tiesā ir 142, 29 euro.

 

Kas notiek pēc tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas?

Pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas parādnieks divu mēnešu laikā izstrādā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kuru saskaņo ar visiem kreditoriem, saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu iesniedz apstiprināšanai tiesā. 

 

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā parādnieks norāda turpmākas darbības stratēģiju ierobežotās maksātspējas stāvoklī. Kā metodes maksātspējas atjaunošanai parādnieks var izvēlēties jebkuru metodi, kas ļaus atjaunot maksātspēju, piemēram:

  • maksājumu saistību izpildes atlikšana;
  • reorganizācija u.c.

N.B. Neskatoties uz to, ka primāri tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts parādnieka interesēs, ilgtermiņā ieguvējiem no tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas jābūt arī kreditoriem. Līdz ar to viens no tiesiskās aizsardzības procesa pamatprincipiem ir tas, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā nedrīkst iekļaut metodes, kas ierobežo kreditoru intereses vairāk, nekā tas nepieciešams parādnieka maksātspējas atjaunošanai.

 

Vai tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana nozīmē, ka parādniekam tiks piemērots tiesiskās aizsardzības process?

Tiesiskās aizsardzības process parādniekam tiks piemērots tikai gadījumā, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu saskaņos kreditori un tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu pasludinās tiesa.

 

Kas notiek pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pasludināšanas?

Pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pasludināšanas parādniekam jāpilda saskaņotais tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kā arī jāievēro Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi, tādējādi darbojoties kreditoru interesēs.

 

Gadījumā, ja parādnieks nepilda, vai arī vairs nespēj izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kā arī tad, ja parādnieks neievēro Maksātnespējas likuma noteiktos rīcības ierobežojumus, tiek pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process.

 

Gadījumā, ja parādnieks izpilda tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, tā maksātspēja tiek atjaunota pilna apmērā.

 

Kas ir mainījies tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā no 2017. gada 1. jūlija?

Sākot ar 2017. gada 1. jūliju, stājas spēkā Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma grozījumi, ar kuriem ieviestas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā, ieviešot tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas (turpmāk – uzraugošā persona) institūtu un brīvā tirgus principu.

Regulējums attiecībā uz izmaiņām tiesiskās aizsardzības procesā, tajā skaitā par uzraugošās personas noteikšanu, stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā un ir piemērojams tiesiskās aizsardzības procesiem, kas ierosināti pēc 2017. gada 1. jūlija.

 

Līdz minētā regulējuma spēkā stāšanās brīdim, proti, tiesiskās aizsardzības procesos, kas ierosināti līdz 2017. gada 30. jūnijam, tiesiskās aizsardzība procesā tiesa iecēla maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administrators) pēc parādnieka vai Maksātnespējas administrācijas ieteikuma. Savukārt no 2017. gada 1. jūlija tiesiskās aizsardzības procesā tiesa iecels uzraugošo personu pēc kreditoru vairākuma ieteikuma.

 

Šāds likuma regulējums palielina kreditoru lomu tiesiskās aizsardzības procesā, kā arī paredz iespēju brīvi izvēlēties personu tiesiskās aizsardzības procesa uzraudzības pasākumu veikšanai. Tādējādi tiesiskās aizsardzības procesa norises atbilstību tiesas apstiprinātajam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam nodrošinās kreditoru vairākuma izvēlētā un tiesas apstiprinātā uzraugošā persona. Kreditoru vairākumam ir tiesības jebkurā brīdī mainīt uzraugošo personu. Lai dotu iespēju parādniekam atjaunot maksātspēju, gadījumā, ja kreditori nevar vienoties par uzraugošās personas kandidātu, no izvirzītajiem kandidātiem to izvēlēsies tiesa.

 

Par uzraugošo personu var būt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir tiesības uzturēties un būt nodarbinātai Latvijā visu tiesiskās aizsardzības procesa norises laiku un uz kuru neattiecas Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi. Par uzraugošo personu konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā nevar būt persona, uz kuru attiecas kāds no likumā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, kā ierobežojums būt par uzraugošo personu konkrētā tiesiskās aizsardzības procesā ir apstāklis, ka persona piedalījusies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādē u.c. (Maksātnespējas likuma 12.3 pants).

 

Atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu atbilstoši likuma prasībām sniedz uzraugošā persona. Gadījumā, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas procesā parādnieks nav ņēmis vērā kreditoru iebildumus, atzinumu par šiem iebildumiem sniedz neatkarīgs zvērināts revidents, kura darbību apmaksā kreditori, kuru iebildumi nav ņemti vērā. Pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pasludināšanas uzraugošā persona uzrauga tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi, informējot par to kreditorus pēc to pieprasījuma, izskata iesniegtās sūdzības un veic citas likumā noteiktās darbības.

 

Lai nodrošinātu kreditoru, tostarp mazākuma kreditoru interešu aizsardzību, uzraugošajai personai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, Valsts ieņēmumu dienestā deklarēt prakses vietu Latvijā. Tāpat ir paredzēta uzraugošās personas atbildība par zaudējumiem, kas viņas vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. Lai nosegtu iespējamos zaudējumus, uzraugošā persona var apdrošināt savu civiltiesisko atbildību, ja uzraugošā persona uzskata to par nepieciešamu vai to pieprasa kreditoru vairākums.

 

Uzraugošajām personām ir pienākums kārtot savu lietvedību, kā arī to ieņēmumu un izdevumu uzskati, kuri radušies, veicot uzraugošās personas amata pienākumus. Tāpat uzraugošajām personām, tāpat kā administratoriem, ir paredzēta disciplināratbildība.